LAMPA 2026: "Par ko nedrīkst nerunāt?"
Dažas sarunas uzsākam viegli. Citas prasa drosmi. Vēl citas ilgi atliekam, jo tās šķiet pārāk sarežģītas, pārāk personiskas vai pārāk neērtas. Tieši par tām bija divpadsmitais Sarunu festivāls LAMPA, kas 10. un 11. jūlijā Cēsīs pulcēja 27 000 apmeklētāju. Divu dienu garumā cilvēki satikās, lai klausītos, diskutētu, uzdotu jautājumus un kopā meklētu atbildes uz šī gada centrālo jautājumu "Par ko nedrīkst nerunāt?"
Šī gada festivāls sākās vēl ilgi pirms 10. un 11. jūlija Cēsīs. Jau ziemā ikviens tika aicināts iesaistīties sarunā par šī gada centrālo jautājumu "Par ko nedrīkst nerunāt?" Mājaslapā parkonedrikstnerunat.lv un īpaši izveidotā tālruņa līnijā cilvēki dalījās ar tēmām, kuras, viņuprāt, sabiedrībā tiek noklusētas vai apspriestas pārāk maz. Tēmas šķetināšana turpinājās 2026.gada 1. aprīlī, kad Rīgā un vēl desmit vietās Latvijā notika dialoga apļi "Par ko nedrīkst nerunāt?". Tēmas, kas bija izskanējušas apļos, bet LAMPAS programmā nebija pārstāvētas, iespēju robežās tika iekļautas Dialoga teltī, kas šogad festivālā piedzīvoja savu pirmo LAMPU.
Festivāla programmu veidoja 322 pasākumu rīkotāji: nevalstiskās organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi, mediji un dažādas kopienas. Kopā viņi radīja 409 diskusijas, sarunas, darbnīcas un citus notikumus 66 norises vietās. Festivālā piedalījās 1445 dalībnieki un runātāji no Latvijas un ārvalstīm.
Šī gada programmu veidoja tēmas, par kurām ir svarīgi runāt. Tika diskutēts par valsts drošību un demokrātiju, veselību un attiecībām, mākslīgo intelektu un tehnoloģijām, izglītību, klimatu, ekonomiku, nevienlīdzību, kultūru un ikdienas izvēlēm. Lai festivāla saturs sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju, 189 pasākumi tika pārraidīti tiešraidē LAMPAS mājaslapā, LMT Viedtelevīzijā un festivāla informatīvo partneru platformās. Savukārt 138 pasākumos pirmo reizi bija pieejama reāllaika transkripcija un daudzvalodu tulkojumi, padarot festivāla saturu pieejamāku ārvalstu viesiem, cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem un ikvienam, kuram ērtāk sarunām sekot rakstveidā.
Līdzās sarunām festivālā netrūka arī citu notikumu. MiniLAMPA pulcēja ģimenes ar bērniem, Brīvbodē lietas atrada jaunus saimniekus, Lampdarības teltī tika vākti ziedojumi Ukrainas atbalstam, darbojās grāmatu klubs un notika dažādas citas aktivitātes.
Piektdienas vakarā festivāla apmeklētāji pulcējās uz tradicionālo Politiķu disko. Pie DJ pults šogad stājās ārlietu ministre Baiba Braže, izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone, tieslietu ministrs Edvards Smiltēns un partijas "Progresīvie" līdzpriekšsēdētāja Agnese Lāce, bet vakara noskaņu palīdzēja radīt DJ Māra Sleja.
Savukārt sestdien festivāls noslēdzās ar Politiķu cepienu. Šoreiz uz zoba tika vilkti Rīgas domes deputāts Ēriks Stendzenieks, bijusī kultūras ministre un bijusī Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde, Saeimas sekretārs Jānis Grasbergs un Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis. Par asprātībām rūpējās komiķi Rūdolfs Kugrēns, Jānis Kronis, Anete Konste un šī gada debitants, aktieris un režisors Matīss Budovskis, bet vakaru vadīja Jānis Skutelis.
LAMPU kopīgi veidoja simtiem cilvēku liela komanda. Aiz katras skatuves, katras sarunas un katra notikuma slēpjas pasākumu rīkotāji, tehniskais personāls, producenti, koordinatori, scenogrāfu komandai, tulki, apsargi, mediķi un 135 brīvprātīgie, kuri ir neatņemama un ļoti lolota LAMPAS daļa. Tieši pateicoties komandas darbam, arī šogad Cēsis uz divām dienām kļuva par vietu, kur Latvija sarunājas.
Šī gada festivāla vizuālo identitāti radījis mākslinieks Krišs Salmanis.
Festivāla kodolkomanda: Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, “Swedbank Latvija”, Cēsu novada pašvaldība, komunikācijas vadības aģentūra “Deep White”, reklāmas aģentūra “Armadillo”, British Council pārstāvniecība Latvijā un Apvienotās Karalistes Ārlietu ministrija, fonds AUGT, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība Rīgā.
Festivāla norisi atbalsta: Sabiedrības integrācijas fonds un Valsts kultūrkapitāla fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem, Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, Robert Bosch Stiftung un uzņēmumi “Latvijas Finieris”, “LMT grupa”, “Enefit”, “DNB Bank ASA” Latvijas filiāle, “SCHWENK Latvija”, “ZAAO”, “Coca-Cola Baltics”, “Ignitis Group”, “Adaptive”, “Vindr”, “Unisend Latvija”, “Fazer” un “Latvijas valsts meži”.
Paldies partneriem: tehnoloģiju uzņēmumam "Tilde" par reāllaika transkripcijas un daudzvalodu tulkojumu nodrošināšanu, "ViVi” par papildu vilcienu reisu nodrošināšanu, uzņēmumam "Rimi Latvia" par pārtiku organizatoru un brīvprātīgo ēdināšanai, “Valmiermuižas alus” par dzērienu nodrošināšanu komandai un īpašajiem viesiem, pētījumu aģentūrai "Norstat" par aptauju nodrošināšanu festivāla vajadzībām, uzņēmumam "885" par dabīgo minerālūdeni festivāla dalībniekiem, uzņēmumam "Compensa" par festivāla apdrošināšanu, Grohe par ūdens punktu festivālā, Borealis par atelpas brīžu nodrošināšanu rīkotājiem un komandai, kā arī Coca Cola par dzērieniem aizskatuvē.
Festivāla informatīvie partneri: žurnāls IR, nacionālā ziņu aģentūra LETA, Latvijas Sabiedriskais medijs - Latvijas Radio, Latvijas Televīzija un portāls lsm.lv, izdevniecība “Rīgas viļņi“ un jauns.lv, DELFI, TVNET grupa, TV24, LA.lv, Radio Tev, TV3 Group.