Diskusija "Prožektorus uz režisoru!"

Teātra mākslā iztrūkst dialoga ar teātra radītājiem par mākslas darbu. Ir skatītāju atsauksmes, kritiķu interpretācijas, taču vai jebkas no tā kaut nedaudz tuvinās autoru iecerei, paliek nezināms. Tradīcija režisoriem pieprasa klusēt, taču šis ir sarunu laikmets, kam vajag dialogu starp teātra radītāju un skatītāju. Vai režisori redz iespēju šādai sarunai, vai viņi būtu gana drosmīgi, lai pārstāvētu (un pat aizstāvētu!) savu darbu un sniegtu atbildes uz jautājumiem, ja ar to netiek galā mākslas darbs? Un – vai šādā gadījumā tas ir slikts mākslas darbs? Kā šodienas skatītāju redz režisors un vai ar šādu cilvēku ir iespējams dialogs? Varbūt tie ir divi pretēji vērsti monologi, kur sadarbība ir maz iespējama. Diskusijas prožektoru krustugunīs izgaismosies saprašanās starp režisoru un skatītāju – vai vismaz virzība uz to.