Ideju skatuve zaļākai Latvijai

30.06. 18:00 - 19:30

Platforma KO-KĀ (Nr. 10)

Rīko:

Rīgas Tehniskā universitāte EIT Climate-KIC Hub Latvia

Sadarbībā ar:

Zero waste Latvija Vidzemes Augstskola

Apraksts:

Ikdienas skrējienā liekas, ka klimata pārmaiņas un plastmasas salas okeānos neattiecas uz mums un mūsu valsti. Ziņu virsraksti prognozē, ka Latvijai neizdosies uzlabot vides kvalitātes rādītājus līdz 2020. gadam, kā to pieprasa Eiropas Komisija, un valstij, ļoti iespējams, tiks piemērotas soda sankcijas. Latvijas iedzīvotājiem ir gan lielāka, gan mazāka mēroga idejas, kas palīdzētu un padarītu ikdienas gaitas un saimniekošanu videi draudzīgāku.  
Sesijā aicinām meklēt domubiedrus, dalīties ar dažādām idejām un jau eksistējošiem produktiem, pakalpojumiem un iniciatīvām, kas palīdzētu padarīt Latviju zaļāku. 

Sesijā iepazīsies ar:

Ulla Milbreta “Cafe M”

Cafe M būs pirmā zero waste kafejnīca/grauzdētava Latvijā, kur plastmasas produkti tiks aizstāti ar dabīgām alternatīvām, atkritumi tiks kompostēti, ēdiens būs piemērots vegāniem un cilvēkiem ar glutēna un citu alergēnu nepanesamību un telpas būs piemērotas cilvēkiem ar kustību un redzes traucējumiem, kā arī vecākiem ar maziem bērniem.

Marija Sološenko “Beziepakojuma preču veikals “Burka””

Šobrīd top beziepakojuma preču veikals “Burka”, kas radīts ar mērķi samazināt sadzīves atkritumu daudzumu rūpēs par apkārtējo vidi. Plānots vērt vaļā durvis jūlijā un piedāvāt veselīgas pārtikas preces uz svara, kā arī šādas tādas videi draudzīgas sadzīves lietas.

Laura Treimane “100  zaļi latvieši”

Zero Waste Latvija ir ideja Latvijas simtgades atzīmēšanai - katrs, kas vēlas var dāvināt Latvijai par 100 atkritumu vienībām mazāk. Viss ir vienkārši: ielūdzam cilvēkus skaitīt, no cik daudzu atkritumu radīšanas viņi izvairās, sekojot Zero Waste principiem. Brīdī, kad viņi sasniedz skaisto ciparu 100, šie cilvēki raksta mums un mēs viņu stāstu un bildi publicējam Zero Waste Latvija Facebook lapā. Kopā gribam savākt 100 šādus zaļu latviešu stāstus un 100x100=10 000 atteiktās atkritumu vienības.

Rihards Treijs “ZERO WASTE BROTHERS”

Mēbeļu ražošana un interjera dizains - taupot resursus un izmantojot otreiz lietotus materiālus.

Velta Skolmeistere “Mainām galvu!”

Kā dabai draudzīgu (vai tai nekaitējošu) dzīvesveidu ietvert kopējā dzīves filozofijā, kur kā viens alternatīvs virziens ir pāvesta Franciska (kurš tiek saukts par the green pope vai eco pope) izmantotais integrālās ekoloģijas jēdziens. Tas nozīmē, ka  domāt par ekoloģiju nenozīmē tikai ņemt vērā apkārtējo vidi, bet gan arī "cilvēka ekoloģiju", savu personību, savu attieksmi pret apkārtējiem cilvēkiem, laiku u.c. dzīves aspektiem. Reizē integrālā ekoloģija ir aicinājums ņemt vērā ekoloģijas problēmas kā sociālu izaicinājumu, kur katrs aicināts pārvērtēt dzīves kvalitāti (to redzēt kā lietu, vides un attiecību kopumu, nevis vienkārši individuālu tehnoloģisku risinājumu) un nonākt pie secinājuma, ka nepieciešams daudzpusīgāks skatījums, kurā svarīgs mērķis ir izskaust nabadzību un nevienlīdzību.

Kristīne Irtiševa “TreeHouse place”

Cilvēki arvien vairāk laika pavada pie datoriem. TreeHouse ceļ platformas koku galotnēs ar iespēju palikt pa nakti šūpuļtīklos un izbaudīt apkārtējo vidi, piemēram, Gaujas Nacionālājā parkā.

Ludvigs Šteinbergs “Lietu tirgotava Ādažu novadā”

Mana ģimene jau trešo gadu rīko Lietu tirgotavu Ādažu novadā, kas pulcē kopā visu trīs Baltijas valstu tirgotājus un iedzīvotājus, lai pirktu, mainītu, pārdotu un nodotu sev vairs saimniecībà nenoderīgas, bet kādam citam kā reiz ļoti vajadzīgas lietas. Stāsts par to, kā izveidojām, organizējam, popularizējam šādu otrreizēji lietojamo mantu tirgu, kas katru sestdienu pulcè līdz pat 70 tirgotājus. Ir daudz, ar ko dalīties, jo daudz ir piedzīvots.

Elfa Kalniņa ''(Ne)vajadzīgo lietu bibliotēka''

Bibliotēka gluži kā grāmatām, bet tikai lietām. Bibliotēka kā māja, kurā ieiet iekšā un aizņemties sev vajadzīgu lietu uz kādu mirkli. Tāpat kā izvilkt no pieliekamā vai garāžas tumšākā kakta. Tikai dodot iespēju katrai šādai lietai būt dzīvai un apmīļotai cilvēku rokās vairāk kā pāris reizes gadā. Tik daudz mantu mums mājās, bet cik daudz mēs izmantojam ikdienā? Varbūt ir vērts kļūt draudzīgiem un ar lietām dalīties. Tieši tāpēc man ir sapnis par ''(Ne)vajadzīgo lietu bibliotēku'' katrā Latvijas pilsētā un arī ārpus tās, un es vēlos, lai šis sapnis pārtaptu realitātē...

Rūdolfs Skuja “Precious Plastic Latvija”

“Precious Plastic” idejas iedvesmots veidoju otrreizējās pārstrādes iekārtas, lai varētu pārstrādāt plastmasas. Ražot no pārstrādātā materiāla funkcionālus un dizaina produktus, piemēram, vāzes, palikņus, šķiedru un citus produktus.

Dainuvīte Roginska “Vegānfestivāls”

Organizēju Vegānfestivālu - pasākumu, kura mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar augu valsts uztura pozitīvo ietekmi uz vidi, dzīvniekiem un cilvēka veselību. Pati festivāla būtība ir iepazīstināt apmeklētājus ar videi draudzīgu dzīvesveidu, bet organizatoriem ir ļoti svarīgi, lai arī pasākums tiek noorganizēts videi draudzīgi, izmantojot pēc iespējas mazāk jaunu izejmateriālu, veidojot dekorācijas no sen aizmirstām, cilvēkiem nevajadzīgām lietām, aicinot tirgotājus neizmantot plastmasas traukus, tirgojot ēdienu, domājot par atkritumu šķirošanu un iespēju radīt pēc iespējas mazāk atkritumu, pasākumam beidzoties.

Līga Krūmiņa-Krīgere un Thomas Krüger “Dzīvesvieta laukos - atvērtā saimniecībā”

Dzīvesvieta laukos - atvērtā saimniecībā, kur kūsā dzīvība un atrodas vieta daudzveidībai - dažādām kultūrām, pieredzēm, praksēm. Kur netrūks resursu un ideju uzņēmējdarbībai. Kur bērni uzaug laimīgi un iemācās novērtēt darba augļus. Kur pieaugušie izbauda dalīšanās prieku un dzīve iegūst citādu jēgu. Kur permakultūra ir dzīvesveids.

Ilze Vanaga "Cik ērti ir šķirot?"

Cik ērti, atrodoties publiskajā telpā, Tev ir šķirot? Ideja par to, kādas ir iespējas, atbalsta mehānismi un infrastruktūra, lai tiktu veicināta atbildīga attieksme par atkritumu šķirošanu.

Annija Milere "Radiofrekvences identifikācijas tehnoloģiju pielietojums biškopībā"

Izstrādāta ērta sistēma, kas nolasa RFID tagu temperatūras datus bišu stropā un attēlo tos lietotājam tīmekļa vietnē. Sistēma biškopim sniedz iespēju pēc temperatūras datiem novērot bišu aktivitāti un pieņemt atbilstošus lēmumus bišu populācijas nodrošināšanai.

Lauris Taube “360°foto Virtuālās realitātes spēle”

Izstrādāta pieeja, kā vizualizēt atsevišķu imitācijas modeļu vai statistikas datu kopas 3D virtuālā vidē, ļaujot izmantojot arī virtuālās realitātes iekārtas.

Deniss Golubevs "Telpas centralizēta kontroles sistēma"

Automatizēta ar sensoriem vadāma dzīvokļa jeb mājvietas kontroles sistēma, ar kuras palīdzību ir iespējams kontrolēt vidi, ieslēdzot izslēdzot sildītājus, apgaismes un citas iekārtas atbilstoši lietotāja vajadzībām, ekonomējot enerģiju.  Darbs izstrādāts, izmantojot komponentes, kuras ērti savietojamas ar kontrolieriem, kas būvēti uz Arduino tehnoloģijām.

Pasākumu vada: