Saruna "Mātes Sibīrijā"

“Mātes Sibīrijā” stāsta par 1941. gada 14. jūnija deportācijām, kad no Latvijas tika aizvesti 15 424 cilvēki, arī sievietes, bērni un gados veci cilvēki. Viņus izsūtīja mūža nometinājumā uz dažādiem Sibīrijas apgabaliem. 2000. gadā, kad sākām meklēt un intervēt Sibīrijas bērnus, kurus izsūtija 1941. gadā, satikām arī viņu mātes. Dažas bija agriezušās Latvijā, dažas satikām ekspedīcijās Sibīrijā. Šī saruna ir par viņu atmiņām un pieredzēm. Par ciešanām, sāpēm, kas bija pārdzīvotas, un viņu spēju to atcerēties bez rūgtuma un ļaunuma. Latviešu sievietes, no pārticīgas dzīves, no labklājīgām mājām nokļuva Sibīrijas sādžās, netīrībā, šaurībā, badā, aukstumā. Šifona kleitās mātes gāja taigā zāģēt kokus, noskrandušām drēbēm vakarā atgriezās būdās. Mātes atdeva bērniem niecīgo maizes devu un nomira bada nāvē.