Diskusija "Nepateicīgais bērns. Ko sagaidām no bērniem ārpusģimenes aprūpē?"

Bērniem, kuri nonāk ārpusģimenes aprūpē, bieži tiek uzstādīta nekur nerakstīta prasība – būt pateicīgiem. Par drošību. Par jumtu virs galvas. Par to, ka kāds viņus “paņēma”.  Taču – vai pateicība var būt priekšnoteikums rūpēm?  Šajā sarunā runāsim par to, par ko parasti klusē: par bērna dusmām, vienaldzību, noraidījumu un sērām, arī par pieaugušo vilšanos, kad pateicība neseko, un par to, kā “nepateicīga” uzvedība bieži ir bērna veids, kā izdzīvot pēc zaudējuma un traumas.  Diskusija aicinās pārvērtēt priekšstatu par “labo bērnu” un uzdot neērtu jautājumu:  vai bērnam ir pienākums just pateicību par to, kas viņam pienākas?